Kāda mana kliente jautā, kā panākt, lai lielais ziņu apjoms, kas darbiniekiem tiek piedāvāts iekšējās komunikācijas kanālos, tiktu izlasīts? Sarunas laikā sapratām, ka darbinieki piedzīvo komunikācijas pārslodzi, un tas rezultējas informācijas ignorēšanā. Es to saucu par “atslēgšanos”. Tā var būt apzināta un neapzināta, taču rezultāts ir viens – darbinieks pārstāj uztvert informāciju, ko vadība piedāvā kā svarīgu.
Arī starptautiski pētījumi atklāj, ka arvien vairāk uzņēmumu vadītāju saskaras ar darbinieku informācijas pārslodzes fenomenu. Vadība vēloties uzlabot iekšējās komunikācijas praksi, arvien vairāk dalās ar informāciju, piedāvā arvien jaunus informācijas kanālus, informācijas glabāšanas vietas, kas, izrādās, darbiniekos rada paaugstinātu stresu un pazemina produktivitātes līmeni.

Uzņēmums Ieva Zaumane Systemic Change šā gada martā veica izpēti par vadības iekšējās komunikācijas praksi krīzes laikā no darbinieku skatu punkta. Rezultāti, lai arī nav vispārināmi uz visām Latvijas organizācijām, tomēr parāda tendences, kas ietver sevī gan vadības komunikācijas stiprās puses, gan neizmanto potenciālu.
Īsumā rakstā par to, ko tad darbinieki Latvijā domā par vadības komunikāciju un kā tas sasaucas ar praksē secināto par to, kādai būtu jābūt iekšējai komunikācijai krīzes un radikālu pārmaiņu apstākļos.
ere to edit.

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski attīstījušās spēļu un spēļošanas industrijas, kas piedāvā jaunus veidus, kā apgūt kompetences, kā vieglāk atcerēties jaunu informāciju, kā panākt jauniešu uzmanību. Taču starptautisku pētījumu ietvaros ļoti skaidri atspoguļojas arī nopietno spēļu nozīmīgā loma organizāciju dzīvē.
​
Šajā rakstā vēlos pavisam īsi paskaidrot, kas ir nopietnās spēles un kā tās var palīdzēt komandām mācīties, iesaistīties un kopā augt.

Šo ierakstu iedvesmoja izveidot kāds uzdots jautājums vienā no pēdējā laikā vadītajiem vebināriem, kas skanēja aptuveni šādi: “Kā man saglabāt komandas garu darbiniekos, ja šobrīd visa komunikācija ir attālinātā iezvanīšanās divas reizes dienā?”

Mana pirmā reakcija būtu censties iedot labākos iespējamos risinājumus šim vadītājam, atrodot piemērotākās aktivitātes attālinātā darba vadīšanā un komunikācijas uzturēšanā.
Taču...

Pēdējā mēneša laikā esmu vadījusi vebinārus un piedalījusies attālinātajās sarunās par iekšējās komunikācijas nozīmi šajā pārmaiņu un krīzes situācijā. Tāpēc paturpinot šo tēmu, esmu sagatavojusi dažas atziņas par vadību un komunikāciju šajā laikā.

Krīžu un pārmaiņu situācijas mūsu apziņā nereti ir nodalītas, taču pašreizējā situācija pasaulē un Latvijā norāda uz to, ka tās var būt savstarpēji saistītas. Konkrētā krīzes situācija liek mainīt ierastās pieejas, kārtības, sadarbības un komunikācijas formas. Un tas nozīmē, ka šobrīd vairāk kā nekad, no mums kā sabiedrības sagaida pārmaiņu rīcību. Šajā brīdī ļoti labi izkristalizējas dažādas attieksmes un uzvedības pret ārkārtas situāciju, un tas liek gan skatīties uz to, kā valdība un valsts iestādes tiek galā ar komunikāciju ar sabiedrību, gan arī, kā uzņēmumu īpašnieki un visu līmeņu vadītāji adaptējas, atrodot labāko veidu, kā turpināt darbu un komunicēt ar darbiniekiem.

​Jāatzīst, ka šādās jēdzienu kategorijās sāku domāt tikai tad, kad bija jāsāk formēt teorijas daļa manai doktora disertācijai. Pirms tam iekšējā komunikācija manā apziņā bija viens jēdziens, kas sevī ietver noteiktu (diezgan šauru) izpratni.
Taču pētniecības gaitā sapratu, ka zinātnieki, praktiķi un pētnieki, runājot par iekšējo komunikāciju, izmanto vairākus jēdzienus, piemēram, iekšējā komunikācija, iekšējās attiecības, iekšējā korporatīvā komunikācija, darbinieku attiecības, darbinieku komunikācija, iekšējās sabiedriskās attiecības un iekšējais mārketings. Tas savukārt mani mudināja domāt, kāpēc tik daudz formulējumu vienai funkcijai.

​2020.gads turpinās organizāciju dzīvēs ienest dažādas pārmaiņas – gan tehnoloģiju ieviešanu, gan jaunu procesu izstrādi, gan darbības principu un vērtību pārskatīšanu, gan daudz ko citu, kas liks iedarbināt strukturētu pārmaiņu plānu un iekšējo komunikāciju, kas tās pārvērtīs uzvaras gājienā. Tieši stipras attiecības un darbinieku izpratne par “lielo bildi” un savu vietu tajā būs stratēģiski plānotas iekšējās komunikācijas rezultāts. Šajā rakstā piedāvāju ielūkoties būtiskākajās aktualitātes, kas šajā gadā ar lielu jaudu virzīs vadītājus pārvērtēt savas iekšējās komunikācijas pieejas un mudinās domāt stratēģiski.