Biežākā atbilde uz jautājumi, kas uzņēmumā nestrādā vai būtu jāuzlabo ir - komunikācija. Pēdējā desmitgadē informācija par, to kā veidot iekšējo komunikāciju ir plaši pieejama, eksperti dalās zināšanās, kas jāņem vērā, lai tā patiešām strādātu. Taču joprojām ļoti daudziem uzņēmumiem tā ir izaicinājums, ko grūti pārvarēt. Tas savukārt neļauj sasniegt izvirzītos mērķus, pazemina produktivitāti, tiešā mērā ietekmē gan uzņēmuma finanšu rādītājus un rada reputācijas riskus. 

Ciemojos Ilzes Indrēvicas (bildē pa kreisi) HR Podkāstā. Sanāca brīva un forša saruna par iekšējo komunikāciju un tās vadību. 

Epizodi vari noklausīties ŠEIT.

​Iekšējās komunikācijas starpdisciplināro dabu aprakstīju iepriekš, taču, lai kāda būtu šī funkcija, kādam uzņēmumā tā ir jāvada, lai to varētu īstenot stratēģiskā līmenī. Stratēgiskuma galvenā izpausme manā izpratnē ir biznesa mērķu un iekšējās komunikācijas mērķu sinhronizācija.
Tādēļ piedāvāju apsvērt četras perspektīvas, kam varētu uzticēt iekšējās komunikācijas vadību, no kurām trīs jau šobrīd pastāv dažādos uzņēmumos, bet ceturtā vēl nav kļuvusi par izplatītu praksi. 

​Jau gadu desmitiem pētnieku un praktiķu dienas kārtībā ir jautājums par to, kam tad īsti ir jābūt atbildīgam par iekšējās komunikācijas funkciju. Līdz šim brīdim nav vienota skatījuma un prakses, taču tieši šī iemesla dēļ uzņēmumi saskaras ar izaicinājumiem. Piemēram, 2016. gadā veicu pilotaptauju, kurā Latvijas profesionālajā vidē jautāju, kam būtu jāatbild par iekšējo komunikāciju uzņēmumā. Rezultāti apstiprināja starptautiskos pētījumos novēroto nevienprātības tendenci.